Ko teiktu Oskars Kalpaks un ko teiktu viņam?

Ko par mums tagad teiktu vīri, kuri nu jau atrodas zem Latvijas zemes. Tie ir upuri O. Kalpaka vadītajām kaujām, kā arī līdz pat nacionālajiem partizāniem, kuri cīnījās par valsti savā individuālā veidā? Katram ir ko teikt, bet kas zina, kas būtu tas pareizais, ko katram teikt. Līdzīgas pārdomas piedāvā lasīt šī interneta vietne.

Mēs varam teikt, ka gan jau viss būs labi, jo mums ir sava valsts. Lai gan mēs esam izšķīrušies par dalību starptautiskajās organizācijās kā ES, NATO u.c., parakstījuši starptautiskos līgumus, vienlaikus arī pašiem ir teikšana par savu valsti. Labos un ne tik labo darbus vairs nemēra kā tas bija attiecībā uz Kalpaku. Diez vai kāds tiek tik ļoti cildināts no mūsdienu politiķiem vai karavīriem, kuri joprojām pastāv un trenējas Ādažos un citās teritorijās.

Dziedot dziesmu ir jājūt tas, ko dziedi, bet vai bieži nav tā, ka pat svētku brīžos cilvēkiem neveras lūpas, lai no sirds dziedātu Latvijas himnu? Ir vairāk neticība un netaisnības, kas nomāc citas lietas. Arī Kalpaks savās cīņās redzēja, kā sarūk viņa biedru skaits, tomēr centās nodrošināt pēc iespējas pozitīvāku redzējumu un nezaudēt ticību. Tāpēc es nedomāju, ka O. Kalpaks nosodītu daudzus mūsdienu cilvēkus, jo lai arī kāda būtu mūsu valsts vai pastāvošā iekārta – mēs esam brīvi vismaz fiziski. Un bieži vien nav pareizā vai nepareizā lēmuma, tā pat kā nav pareizā vai nepareizā ceļa – ir vienkārši ceļi, no kuriem jāizvēlas viens pa kuru tad tālāk iet.

Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu un atbalstu no tautas puses apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas sēras, kas ilga divas nedēļas. Tas liecināja par milzīgo zaudējumu sajūtu visā latviešu tautā. Varoņa piemiņai tika rakstīti dzejoļi, un pirmskara Latvijā viņš kļuva par leģendāru varoni. Arī mūsdienās viņa rādītās un pierādītās dzīves vērtības kā profesionālisms, patriotisms un ticība valstij ir īpaši aktuālas Latvijā. Tā ir daļa no tā, ko katram vajadzētu glabāt savā sirdī. Kalpaks, tāpat kā citi Latvijas varoņi netiek aizmirsts. Un tā tam jābūt, jo šādai personībai un vērtībām nevajadzētu izbālēt. Par to liecina arī 2004. gada beigās laikraksta “Latvijas Avīze” un Latvijas Televīzijas tautas balsojums par to, kas ir Latvijas visu laiku ievērojamākās personības. Lai gan ilgus gadus pēc Kalpaka nāves un Latvijas nonākšanu padomju režīmā ar pavisam citu vērtību un vēstures atspoguļojumu, balsojumā Kalpaks bija septītais redzamākais starp Latvijas kultūras, politikas un sporta personībām. Tautai līdzīgi kā agrāk ir divas iespējas- cīnīties vai pakļauties dažādām varām un uzspiestiem uzskatiem. Var droši apgalvot, ka Kalpaks nešauboties izvēlētos cīnīties. Šāda izvēle būtu pat ja izvēle nozīmētu ziedot savu dzīvību. Viņš to lieliski pierādīja. Tieši viņa un daudzu citu ne mazāk ievērojamu cilvēku dēļ mēs tagad dzīvojam brīvā valstī. Kalpaks arī uzsvērtu bērnības svarīgumu, atmiņas par to. Tiem, kura nav bijusi tik labvēlīga saprast, ka ir tik svarīgi, lai pašu bērniem tā būtu latviska. Tieši latviskā sāk tik ļoti pietrūkt… Nest Latvijas vārdu ar lepnumu pasaulē un ar lepnumu uz lūpām atbildēt uz jautājumu “Kas jūs esat?” – “Latvietis.”

Raksts tapis, sadarbojoties ar http://www.acasino.sk/.